"Latviešu pasaku tēvs" Anss Lerhis-Puškaitis 19. gs. pēdējos divos gadu desmitos Džūkstē pierakstījis ne vien skaistas pasakas, bet arī noslēpumainas teikas un spoku stāstus. Vēlāk teikas šeit vākuši Džūkstes un Lancenieku skolas bērni un 1943. gadā Latviešu folkloras krātuves darbiniece Alma Medne. Vēl vairāk stāstu šeit pierakstīts 21. gs. sākumā - par nopietniem un smieklīgiem kara un padomju laika piedzīvojumiem. Grāmatu noslēdz Džūkstes bērnu spoku stāsti.
Mūzikas terminu vārdenīte sniedz minimālas ziņas par visplašāk skaņumākslā lietoto apzīmējumu jēgu, nepretendējot uz akadēmisku pilnību un slīpējumu. Ikviens šķirklis sniedz priekšstatu, kas tas ir, nevis kāds tas ir vai kā tas cēlies. Izdevumā iekļauti arī citvalodu mūsdienu personvārdu latviskojumi un citi praktiski pielikumi.
Šajā monogrāfijā Dr. phil. Valdis Tēraudkalns aplūko kristietības mijiedarbību ar valsts un pārnacionālajām struktūrām. Lasītājs tiek aicināts neklātienē izstaigāt tos līkločus, kādus gadsimtu gaitā kristietība ir gājusi, veidojot simbiozi ar dažādiem sociāli politiskajiem strāvojumiem.
Ar šo izdevumu LU Humanitāro zinātņu fakultāte sadarbībā ar apgādu "Zinātne" aizsāk literatūrzinātnisku rakstu ciklu "Latviešu pamattekstu pētījumi", kas būs veltīts nozīmīgākajiem tekstiem latviešu literatūras vēsturē. A. Pumpura eposs "Lāčplēsis" uzskatāms par vienu no būtiskākajiem stūrakmeņiem Latvijas kultūridentitātes un koptēla tapšanas procesā, ar kura padziļinātu izpēti teksta semantikas, sociālo funkciju, recepcijas un perfomances aspektos uzsākts latviešu pamattekstu pētījumu projekts.
Grāmata ir LU Politikas zinātnes nodaļas mācībspēku, doktorantu un maģistru pienesums pēdējos gados pasaulē notiekošajai diskusijai par drošības daudzveidīgajiem interpretējumiem un jaunu, atbilstošu politiku meklējumiem. Pētījuma galvenais temats ir aicinājums pārvarēt plaisu starp drošības "darīšanu" un "domāšanu", kas pastāv attiecībās starp politikas veidotājiem un akadēmisko kopienu.
